Sociālais dempings - reāla problēma vai Rietumvalstu uzpūsts burbulis? (1)

Sociālais Dempings. Arodbiedrības Rietumeiropā to sauc par slavenā Eiropas Savienības brīvā tirgus ļaunizmantošanu vai pārpratumu.
Atsevišķās profesijās atšķirības starp, piemēram, Latvijas un Luksemburgas darbinieku, kurš dara vienu un to pašu darbu, var būt pat četrkārtīga. Nemaz nerunājot par darbspēka krietni lētākajām izmaksām, ja darbinieks ir no, piemēram, Indonēzijas. Proti, sociālais dempings nenotiek tikai starp Austrumeiropas mazajām un Rietumeiropas lielajām algām un sociālajām garantijām.
Tieši tāpēc, ka Eiropā nav vienotas sociālās politikas, atkarībā no katras dalībvalsts atškirīgajiem nodokļiem un garantijām, pat darbiniekiem, kuri saņem vienādu algu, abi strādājot vienā uzņēmumā, teiksim, Nīderlandē, ir ļoti atšķirīgas kopējās summas, ko viņa algošana izmaksā darba devējam.
Bieži pat sociāli stabilajā Vācijā ar auto, kas varbūt pat reģistrēts Vācijā, reāli šoferē kāds austrumeiropietis, kurš mēnešiem nav saticis savu ģimeni un dzīvo autostāvvietās, pārguļ mašīnas kabīnē un pārtiek no ātrajām uzkodām. 
Arī austrumeiropiešu smago mašīnu vadītājiem sociālais dempings Francijā pēdējā desmitgadē esot laupījis jau 35 000 un Vācijā 25 000 darbavietu, tāpēc vairākas valstis cenšas formulēt visdažādākos papildus nosacījumus, kas it kā nav pret ES kopējā, brīvās tirgus interesēm, bet patiesībā tuvojas absurdam. 
Vai sociālais dempings ir reāls drauds Eiropas vienotajam tirgum un to iespējams ierobežot, skaties trešdien 11:30 RīgaTV 24 raidījumā “Projekts: EIROPA”, kur debatēs jaunieši no Latvijas politiskajām partijām.

Iesaistes kods

Visi raidījumi

Citi jaunākie video